Jauni projekti Krievijas naftas un gāzes rūpniecībā, tostarp Arktikas šelfā, sola pastāvīgu pretkorozijas pārklājumu vietējā tirgus izaugsmi.
COVID-19 pandēmija ir radījusi milzīgu, bet īstermiņa ietekmi uz pasaules ogļūdeņražu tirgu. 2020. gada aprīlī globālais naftas pieprasījums sasniedza zemāko līmeni kopš 1995. gada, pazeminot Brent jēlnaftas etalona cenu līdz 28 USD par barelu pēc straujākā naftas pārpalikuma pieauguma.
Kādā brīdī ASV naftas cena pirmo reizi vēsturē pat kļuva negatīva. Tomēr šie dramatiskie notikumi, šķiet, neaptur Krievijas naftas un gāzes nozares aktivitāti, jo tiek prognozēts, ka globālais pieprasījums pēc ogļūdeņražiem ātri atjaunosies.
Piemēram, IEA prognozē, ka naftas pieprasījums atjaunosies pirmskrīzes līmenī jau 2022. gadā. Gāzes pieprasījuma pieaugumam, neskatoties uz rekordlielo samazinājumu 2020. gadā, ilgtermiņā vajadzētu zināmā mērā atgriezties, pateicoties paātrinātajai globālajai pārejai no oglēm uz gāzi elektroenerģijas ražošanā.
Krievijas giganti Lukoil, Novatek un Rosneft, kā arī citi plāno uzsākt jaunus projektus naftas un gāzes ieguves jomā gan uz sauszemes, gan Arktikas šelfā. Krievijas valdība uzskata savu Arktikas rezervju izmantošanu, izmantojot sašķidrināto dabasgāzi (LNG), par savas Enerģētikas stratēģijas līdz 2035. gadam galveno mērķi.
Ņemot vērā iepriekšminēto, arī Krievijas pieprasījumam pēc pretkorozijas pārklājumiem ir labas prognozes. Saskaņā ar Maskavā bāzētās domnīcas Discovery Research Group veikto pētījumu, kopējais pārdošanas apjoms šajā segmentā 2018. gadā sasniedza 18,5 miljardus rubļu (250 miljonus ASV dolāru). Krievijā tika importēti pārklājumi 7,1 miljarda rubļu (90 miljonu ASV dolāru) vērtībā, lai gan, pēc analītiķu domām, imports šajā segmentā mēdz samazināties.
Cita Maskavā bāzēta konsultāciju aģentūra Concept-Center lēsa, ka pārdošanas apjoms tirgū fiziskā izteiksmē svārstās no 25 000 līdz 30 000 tonnām. Piemēram, 2016. gadā pretkorozijas pārklājumu tirgus Krievijā tika lēsts 2,6 miljardu rubļu (42 miljonu ASV dolāru) apmērā. Tiek uzskatīts, ka tirgus pēdējos gados ir pastāvīgi pieaudzis ar vidējo tempu divi līdz trīs procenti gadā.
Tirgus dalībnieki pauž pārliecību, ka pieprasījums pēc pārklājumiem šajā segmentā turpmākajos gados pieaugs, lai gan COVID-19 pandēmijas ietekme vēl nav mazinājusies.
“Saskaņā ar mūsu prognozēm pieprasījums [turpmākajos gados] nedaudz pieaugs. Naftas un gāzes rūpniecībai jaunu projektu īstenošanai ir nepieciešami pretkorozijas, karstumizturīgi, ugunsdroši un cita veida pārklājumi. Vienlaikus pieprasījums pāriet uz vienslāņa polifunkcionāliem pārklājumiem. Protams, nevar ignorēt koronavīrusa pandēmijas sekas, kas, starp citu, vēl nav beigusies,” sacīja Krievijas pārklājumu ražotāja Akrus ģenerāldirektors Maksims Dubrovskis. “Saskaņā ar pesimistisku prognozi būvniecība [naftas un gāzes rūpniecībā] var nenotikt tik strauji, kā iepriekš plānots.”
Valsts veic pasākumus, lai stimulētu investīcijas un sasniegtu plānoto būvniecības tempu.
Ārpuscenu konkurence
Saskaņā ar Industrial Coatings datiem Krievijas pretkorozijas pārklājumu tirgū ir vismaz 30 dalībnieku. Vadošie ārvalstu dalībnieki ir Hempel, Jotun, International Protective Coatings, Steelpaint, PPG Industries, Permatex, Teknos un citi.
Lielākie Krievijas piegādātāji ir Akrus, VMP, Russian Paints, Empils, Maskavas ķīmiskā rūpnīca, ZM Volga un Raduga.
Pēdējo piecu gadu laikā daži nekrievu uzņēmumi, tostarp Jotun, Hempel un PPG, ir lokalizējuši pretkorozijas pārklājumu ražošanu Krievijā. Šādam lēmumam ir skaidrs ekonomiskais pamatojums. ZIT Rossilber vadītājs Azamats Garejevs lēš, ka jaunu pretkorozijas pārklājumu laišana Krievijas tirgū atmaksājas no trim līdz pieciem gadiem.
Saskaņā ar Industrial Coatings datiem, šo Krievijas pārklājumu tirgus segmentu varētu raksturot kā oligopsoniju – tirgus formu, kurā pircēju skaits ir mazs. Turpretī pārdevēju skaits ir liels. Katram Krievijas pircējam ir savas diezgan stingras iekšējās prasības, kas piegādātājiem jāievēro. Atšķirības starp klientu prasībām var būt krasas.
Tā rezultātā šis ir viens no nedaudzajiem Krievijas pārklājumu nozares segmentiem, kur cena nav viens no galvenajiem pieprasījumu noteicošajiem faktoriem.
Piemēram, saskaņā ar Krievijas naftas un gāzes rūpniecības pārklājumu piegādātāju reģistru Rosneft apstiprināja 224 pretkorozijas pārklājumu veidus. Salīdzinājumam, Gazprom apstiprināja 55 pārklājumus, bet Transneft tikai 34.
Dažos segmentos importa īpatsvars ir diezgan augsts. Piemēram, Krievijas uzņēmumi importē gandrīz 80 procentus pārklājumu ārzonas projektiem.
Konkurence Krievijas tirgū pretkorozijas pārklājumu jomā ir ļoti spēcīga, sacīja Maskavas ķīmiskās rūpnīcas ģenerāldirektors Dmitrijs Smirnovs. Tas mudina uzņēmumu sekot līdzi pieprasījumam un ik pēc pāris gadiem uzsākt jaunu pārklājumu līniju ražošanu. Viņš piebilda, ka uzņēmums vada arī servisa centrus, kas kontrolē pārklājumu uzklāšanu.
“Krievijas pārklājumu ražošanas uzņēmumiem ir pietiekamas jaudas, lai paplašinātu ražošanu, kas samazinātu importu. Lielākā daļa pārklājumu naftas un gāzes uzņēmumiem, tostarp tiem, kas paredzēti ārzonas projektiem, tiek ražoti Krievijas rūpnīcās. Mūsdienās, lai uzlabotu ekonomisko situāciju, visām valstīm ir svarīgi palielināt pašu ražoto preču ražošanas apjomu,” sacīja Dubrovskis.
Izejvielu trūkums pretkorozijas pārklājumu ražošanai ir minēts starp faktoriem, kas kavē Krievijas uzņēmumiem paplašināt savu tirgus daļu, ziņo Industrial Coatings, atsaucoties uz vietējiem tirgus analītiķiem. Piemēram, trūkst alifātisko izocianātu, epoksīdsveķu, cinka putekļu un dažu pigmentu.
“Ķīmiskā rūpniecība ir ļoti atkarīga no importētām izejvielām un ir jutīga pret to cenām. Pateicoties jaunu produktu izstrādei Krievijā un importa aizstāšanai, pārklājumu rūpniecības izejvielu piegādē vērojamas pozitīvas tendences,” sacīja Dubrobskis.
“Ir nepieciešams vēl vairāk palielināt jaudas, lai konkurētu, piemēram, ar Āzijas piegādātājiem. Pildvielas, pigmentus, sveķus, jo īpaši alkīda un epoksīda sveķus, tagad var pasūtīt no Krievijas ražotājiem. Izocianāta cietinātāju un funkcionālo piedevu tirgu galvenokārt nodrošina imports. Šo komponentu ražošanas attīstības iespējamība ir jāapspriež valsts līmenī.”
Uzmanības centrā pārklājumi jūras projektiem
Pirmais Krievijas jūras projekts bija Prirazlomnaya ledusizturīgā naftas ieguves stacionārā platforma Pečoras jūrā, uz dienvidiem no Novaja Zemļas. Gazprom izvēlējās Chartek 7 no International Paint Ltd. Ziņots, ka uzņēmums iegādājās 350 000 kg pārklājumu platformas pretkorozijas aizsardzībai.
Vēl viena Krievijas naftas kompānija “Lukoil” kopš 2010. gada pārvalda Korčaginas platformu un kopš 2018. gada “Filanovskoje” platformu, abas atrodas Kaspijas jūrā.
Pirmajam projektam pretkorozijas pārklājumus nodrošināja Jotun, bet otrajam — Hempel. Šajā segmentā prasības pārklājumiem ir īpaši stingras, jo pārklājumu jurista atjaunošana zem ūdens nav iespējama.
Pieprasījums pēc pretkorozijas pārklājumiem jūras segmentā ir saistīts ar globālās naftas un gāzes rūpniecības nākotni. Krievijai pieder aptuveni 80 procenti no naftas un gāzes resursiem, kas paslēpti zem Arktikas šelfa, un lielākā daļa izpētīto rezervju.
Salīdzinājumam, ASV pieder tikai 10 procenti no šelfa resursiem, kam seko Kanāda, Dānija, Grenlande un Norvēģija, kas savā starpā sadala atlikušos 10 procentus. Krievijas aplēstās izpētītās jūras naftas rezerves sasniedz piecus miljardus tonnu naftas ekvivalenta. Norvēģija ir otrajā vietā ar vienu miljardu tonnu pierādītu rezervju.
“Taču vairāku iemeslu dēļ – gan ekonomisku, gan vides – šie resursi var netikt atgūti,” sacīja Anna Kireeva, vides aizsardzības organizācijas “Bellona” analītiķe. “Saskaņā ar daudzām aplēsēm, globālais naftas pieprasījums varētu sasniegt stagnāciju jau pēc četriem gadiem, 2023. gadā. Milzīgi valdības investīciju fondi, kas paši bija balstīti uz naftu, arī pārtrauc investīcijas naftas nozarē – šī rīcība varētu veicināt globālu kapitāla pārvirzi prom no fosilā kurināmā, jo valdības un institucionālie investori iegulda līdzekļus atjaunojamajā enerģijā.”
Vienlaikus paredzams, ka dabasgāzes patēriņš nākamo 20 līdz 30 gadu laikā pieaugs, un gāze veido lielāko daļu Krievijas resursu krājumu ne tikai Arktikas šelfā, bet arī uz sauszemes. Prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka viņa mērķis ir padarīt Krieviju par pasaulē lielāko dabasgāzes piegādātāju, kas, ņemot vērā Maskavas konkurenci no Tuvajiem Austrumiem, ir maz ticama perspektīva, piebilda Kirejeva.
Tomēr Krievijas naftas kompānijas apgalvoja, ka tieši "shelf" projekts, visticamāk, kļūs par Krievijas naftas un gāzes rūpniecības nākotni.
Viena no Rosneft galvenajām stratēģiskajām jomām ir ogļūdeņražu resursu attīstība kontinentālajā šelfā, paziņoja uzņēmums.
Mūsdienās, kad gandrīz visas galvenās sauszemes naftas un gāzes atradnes ir atklātas un attīstītas, un kad tehnoloģijas un slānekļa naftas ieguve strauji aug, fakts, ka pasaules naftas ieguves nākotne atrodas Pasaules okeāna kontinentālajā šelfā, ir nenoliedzams, Rosneft paziņojumā savā tīmekļa vietnē norādīja. Krievijas šelfam ir lielākā platība pasaulē: vairāk nekā seši miljoni km2, un Rosneft ir lielākais Krievijas kontinentālā šelfa licenču turētājs, piebilda uzņēmums.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 17. aprīlis
