Jauni projekti Krievijas naftas un gāzes nozarē, tostarp arktiskajā šelfā, sola nepārtrauktu izaugsmi vietējā pretkorozijas pārklājumu tirgū.
COVID-19 pandēmija ir radījusi milzīgu, taču īslaicīgu ietekmi uz pasaules ogļūdeņražu tirgu. 2020. gada aprīlī globālais naftas pieprasījums sasniedza zemāko līmeni kopš 1995. gada, samazinot Brent jēlnaftas etaloncenu līdz 28 USD par barelu pēc naftas pārpalikuma straujākā pieauguma.
Kādā brīdī ASV naftas cena pirmo reizi vēsturē pat ir kļuvusi negatīva. Tomēr šķiet, ka šie dramatiskie notikumi neaptur Krievijas naftas un gāzes nozares darbību, jo tiek prognozēts, ka globālais pieprasījums pēc ogļūdeņražiem strauji atjaunosies.
Piemēram, IEA sagaida, ka pieprasījums pēc naftas atgūsies līdz pirmskrīzes līmenim, tiklīdz 2022. gadā. Gāzes pieprasījuma pieaugumam – neskatoties uz rekordlielo samazinājumu 2020. gadā – vajadzētu atgriezties ilgtermiņā, zināmā mērā saistībā ar globālās ogļu pārejas paātrināšanos pasaulē. gāzes pārslēgšana elektroenerģijas ražošanai.
Krievijas giganti Lukoil, Novatek un Rosņeftj un citi plāno uzsākt jaunus projektus naftas un gāzes ieguves jomā gan uz sauszemes, gan arktiskajā šelfā. Krievijas valdība savu Arktikas rezervju izmantošanu, izmantojot SDG, uzskata par savas Enerģētikas stratēģijas līdz 2035. gadam būtību.
Šajā fonā spilgtas prognozes ir arī Krievijas pieprasījumam pēc pretkorozijas pārklājumiem. Saskaņā ar Maskavā bāzētās domnīcas Discovery Research Group veikto pētījumu kopējais pārdošanas apjoms šajā segmentā 2018. gadā sasniedza 18,5 miljardus rubļu (250 miljoni USD). Krievijā tika importēti pārklājumi par 7,1 miljardu rubļu (90 miljoniem ASV dolāru), lai gan saskaņā ar analītiķu datiem šajā segmentā importam ir tendence samazināties.
Cita Maskavā bāzēta konsultāciju aģentūra Concept-Center lēsa, ka pārdošanas apjoms tirgū svārstās no 25 000 līdz 30 000 tonnu fiziskajā izteiksmē. Piemēram, 2016. gadā pretkorozijas pārklājumu uzklāšanas tirgus Krievijā tika lēsts 2,6 miljardu rubļu (42 miljonu USD) apmērā. Tiek uzskatīts, ka pēdējos gados tirgus pastāvīgi pieaug ar vidēji diviem līdz trim procentiem gadā.
Tirgus dalībnieki pauž pārliecību, ka pieprasījums pēc pārklājumiem šajā segmentā tuvākajos gados pieaugs, lai gan COVID-19 pandēmijas ietekme vēl nav mazinājusies.
“Saskaņā ar mūsu prognozēm pieprasījums [tuvākajos gados] nedaudz pieaugs. Naftas un gāzes nozarei jaunu projektu īstenošanai nepieciešami pretkorozijas, karstumizturīgi, ugunsdroši un cita veida pārklājumi. Tajā pašā laikā pieprasījums pāriet uz viena slāņa polifunkcionālajiem pārklājumiem. Protams, nevar ignorēt koronavīrusa pandēmijas sekas, kas, starp citu, vēl nav beigušās,” sacīja Krievijas pārklājumu ražotāja Akrus ģenerāldirektors Maksims Dubrovskis. “Pesimistiski prognozējot, būvniecība [naftas un gāzes nozarē] var nenotikt tik ātri, kā plānots iepriekš.
Valsts veic pasākumus, lai stimulētu investīcijas un sasniegtu plānotos būvniecības tempus.”
Bezcenu konkurence
Saskaņā ar Industrial Coatings datiem Krievijas pretkorozijas pārklājumu tirgū ir vismaz 30 spēlētāji. Vadošie ārvalstu spēlētāji ir Hempel, Jotun, International Protective Coatings, Steelpaint, PPG Industries, Permatex, Teknos un citi.
Lielākie Krievijas piegādātāji ir Akrus, VMP, Russian Paints, Empils, Maskavas ķīmiskā rūpnīca, ZM Volga un Raduga.
Pēdējo piecu gadu laikā daži uzņēmumi ārpus Krievijas, tostarp Jotun, Hempel un PPG, ir lokalizējuši pretkorozijas pārklājumu ražošanu Krievijā. Šāda lēmuma pamatā ir skaidrs ekonomisks pamatojums. Jaunu pretkorozijas pārklājumu laišanas tirgū Krievijas tirgū atmaksāšanās periods ir no trīs līdz pieciem gadiem, lēš ZIT Rossilber vadītājs Azamats Garejevs.
Pēc Industrial Coatings domām, šo Krievijas pārklājumu tirgus segmentu varētu raksturot kā oligopsoniju – tirgus formu, kurā pircēju skaits ir neliels. Turpretim pārdevēju skaits ir liels. Katram Krievijas pircējam ir savs diezgan stingrs iekšējais prasību kopums, kas piegādātājiem jāievēro. Atšķirība starp klientu prasībām varētu būt krasa.
Līdz ar to šis ir viens no retajiem Krievijas pārklājumu nozares segmentiem, kur cena nav starp galvenajiem pieprasījumu noteicošajiem faktoriem.
Piemēram, Rosņeftj atļāva 224 veidu pretkorozijas pārklājumus saskaņā ar Krievijas naftas un gāzes nozares pārklājumu piegādātāju reģistru. Salīdzinājumam, Gazprom apstiprināja 55 pārklājumus, bet Transneft tikai 34.
Atsevišķos segmentos importa īpatsvars ir diezgan augsts. Piemēram, Krievijas uzņēmumi importē gandrīz 80 procentus pārklājumu ārzonas projektiem.
Konkurence Krievijas pretkorozijas pārklājumu tirgū ir ļoti spēcīga, sacīja Maskavas ķīmiskās rūpnīcas ģenerāldirektors Dmitrijs Smirnovs. Tas liek uzņēmumam sekot līdzi pieprasījumam un ik pēc pāris gadiem uzsākt jaunu pārklājumu līniju ražošanu. Viņš piebilda, ka uzņēmums pārvalda arī servisa centrus, kontrolējot pārklājuma uzklāšanu.
“Krievijas pārklājumu uzņēmumiem ir pietiekamas jaudas ražošanas paplašināšanai, kas samazinātu importu. Lielākā daļa pārklājumu naftas un gāzes uzņēmumiem, tostarp ārzonas projektiem, tiek ražoti Krievijas rūpnīcās. Mūsdienās, lai uzlabotu ekonomisko situāciju, visām valstīm ir svarīgi palielināt pašu ražoto preču izlaidi,” sacīja Dubrobskis.
Izejvielu trūkums pretkorozijas pārklājumu ražošanai ir minēts starp faktoriem, kas neļauj Krievijas uzņēmumiem paplašināt savu daļu tirgū, atsaucoties uz vietējiem tirgus analītiķiem, ziņo Industrial Coatings. Piemēram, trūkst alifātisko izocianātu, epoksīdsveķu, cinka putekļu un dažu pigmentu.
“Ķīmiskā rūpniecība ir ļoti atkarīga no importētajām izejvielām un ir jutīga pret to cenu noteikšanu. Pateicoties jaunu produktu attīstībai Krievijā un importa aizstāšanai, ir vērojamas pozitīvas tendences pārklājumu nozares izejvielu piegādē,” sacīja Dubrobskis.
“Ir jāturpina palielināt jaudas, lai konkurētu, piemēram, ar Āzijas piegādātājiem. Pildvielas, pigmentus, sveķus, jo īpaši alkīdu un epoksīdu, tagad var pasūtīt no Krievijas ražotājiem. Izocianātu cietinātāju un funkcionālo piedevu tirgu galvenokārt nodrošina imports. Šo komponentu ražošanas attīstības iespējamība ir jāapspriež valsts līmenī.
Pārklājumi ārzonas projektiem uzmanības centrā
Pirmais Krievijas piekrastes projekts bija Prirazlomnaya piekrastes ledus izturīga naftas ieguves stacionārā platforma Pečoru jūrā, uz dienvidiem no Novaja Zemļas. Gazprom izvēlējās Chartek 7 no International Paint Ltd. Tiek ziņots, ka uzņēmums iegādājās 350 000 kg pārklājumu platformas pretkorozijas aizsardzībai.
Cita Krievijas naftas kompānija Lukoil Kaspijas jūrā izmanto Korčaginas platformu kopš 2010. gada un Filanovskas platformu kopš 2018. gada.
Jotun nodrošināja pretkorozijas pārklājumus pirmajam projektam un Hempel otrajam. Šajā segmentā prasības pārklājumiem ir īpaši stingras, jo pārklājumu jurista atjaunošana zem ūdens nav iespējama.
Pieprasījums pēc pretkorozijas pārklājumiem ārzonas segmentā ir saistīts ar globālās naftas un gāzes nozares nākotni. Krievijai pieder aptuveni 80 procenti naftas un gāzes resursu, kas atrodas zem Arktikas šelfa, un lielākā daļa izpētīto rezervju.
Salīdzinājumam, ASV pieder tikai 10 procenti plauktu resursu, kam seko Kanāda, Dānija, Grenlande un Norvēģija, kas sadala atlikušos 10 procentus starp tām. Krievijas aplēstās izpētītās naftas rezerves jūrā veido līdz pat pieciem miljardiem tonnu naftas ekvivalentu. Norvēģija ir tālā otrā vieta ar vienu miljardu tonnu pārbaudītām rezervēm.
"Taču vairāku iemeslu dēļ — gan ekonomisku, gan vides — šie resursi var palikt neatgūti," sacīja vides aizsardzības organizācijas Bellona analītiķe Anna Kireeva. "Saskaņā ar daudzām aplēsēm globālais pieprasījums pēc naftas varētu samazināties jau pēc četriem gadiem, 2023. gadā. Milzīgie valdības investīciju fondi, kas paši tika veidoti uz naftas bāzes, arī atkāpjas no investīcijām naftas sektorā, kas varētu veicināt Globālais kapitāls novirzās no fosilā kurināmā, jo valdības un institucionālie investori iegulda līdzekļus atjaunojamās enerģijas jomā.
Vienlaikus paredzams, ka dabasgāzes patēriņš nākamajos 20 līdz 30 gados pieaugs, un gāze veido lielāko daļu Krievijas resursu krājumu ne tikai arktiskajā šelfā, bet arī uz sauszemes. Prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka viņa mērķis ir padarīt Krieviju par pasaulē lielāko dabasgāzes piegādātāju, kas ir maz ticama perspektīva, ņemot vērā Maskavas konkurenci no Tuvajiem Austrumiem, piebilda Kirejeva.
Tomēr Krievijas naftas kompānijas apgalvoja, ka plauktu projekts, visticamāk, kļūs par Krievijas naftas un gāzes nozares nākotni.
Viena no Rosņeftj galvenajām stratēģiskajām jomām ir ogļūdeņražu resursu attīstība kontinentālajā šelfā, norādīja uzņēmums.
Šodien, kad ir atklātas un attīstītas gandrīz visas lielākās naftas un gāzes atradnes krastā, kā arī strauji attīstās tehnoloģijas un slānekļa naftas ieguve, nav noliedzams, ka pasaules naftas ieguves nākotne atrodas Pasaules okeāna kontinentālajā šelfā, norāda Rosņeftj. teikts paziņojumā savā tīmekļa vietnē. Krievijas šelfam ir lielākā platība pasaulē: vairāk nekā seši miljoni km, un Rosņeftj ir lielākais Krievijas kontinentālā šelfa licenču īpašnieks, piebilda uzņēmums.
Publicēšanas laiks: 17.04.2024
