Dienvidāfrikas pārklājumu rūpniecība, klimata pārmaiņas un plastmasas piesārņojums

Siltumnīcefekta gāzes (SEG), ko rada augsts fosilā kurināmā patēriņš un slikta atkritumu apsaimniekošanas prakse, ir divas no galvenajām problēmām, ar ko saskaras Āfrikas pārklājumu rūpniecības nozare, un tāpēc ir steidzami jāmeklē inovatīvi ilgtspējīgi risinājumi, kas ne tikai aizsargā nozares ilgtspējību, bet arī garantē ražotājiem un dalībniekiem visā vērtību ķēdē minimālus uzņēmējdarbības izdevumus un augstus ienākumus.

Eksperti tagad aicina pievērst lielāku uzmanību enerģijas patēriņam un pirmspatēriņa praksei iepakojuma jomā, lai samazinātu vienreizlietojamo atkritumu daudzumu, ja reģions vēlas efektīvi veicināt neto nulles emisiju sasniegšanu līdz 2050. gadam un paplašināt pārklājumu nozares vērtību ķēdes ciklisko aspektu.

Dienvidāfrika
Dienvidāfrikā lielā atkarība no fosilā kurināmā enerģijas avotiem pārklājumu rūpnīcu darbībā un labi regulētu un izpildāmu atkritumu apglabāšanas procedūru trūkums ir piespiedis dažus valsts pārklājumu uzņēmumus izvēlēties investīcijas tīras enerģijas apgādē un iepakojuma risinājumos, ko var atkārtoti izmantot un pārstrādāt gan ražotāji, gan patērētāji.

Piemēram, Keiptaunā bāzētais uzņēmums Polyoak Packaging, kas specializējas videi draudzīgu stingru plastmasas iepakojumu projektēšanā un ražošanā pārtikas, dzērienu un rūpnieciskām vajadzībām, apgalvo, ka klimata pārmaiņas un plastmasas piesārņojums, kas daļēji tiek attiecināti uz ražošanas nozari, tostarp pārklājumu rūpniecību, ir divas no pasaules "ļaunajām problēmām", taču inovatīviem pārklājumu tirgus dalībniekiem ir pieejami risinājumi.

Uzņēmuma pārdošanas vadītājs Kons Gibs 2024. gada jūnijā Johannesburgā sacīja, ka enerģētikas sektors veido vairāk nekā 75 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām, un globālā enerģija tiek iegūta no fosilā kurināmā. Dienvidāfrikā fosilais kurināmais veido līdz pat 91 % no valsts kopējā enerģijas patēriņa, salīdzinot ar 80 % pasaulē, un ogles dominē valsts elektroenerģijas piegādē.

“Dienvidāfrika ir 13. lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja pasaulē ar visoglekļa intensīvāko enerģētikas sektoru no G20 valstīm,” viņš saka.

Gibs norāda, ka Dienvidāfrikas enerģētikas uzņēmums “Eskom” “ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu ražotājiem pasaulē, jo tas emitē vairāk sēra dioksīda nekā ASV un Ķīna kopā”.

Augstās sēra dioksīda emisijas ietekmē Dienvidāfrikas ražošanas procesu un sistēmas, radot nepieciešamību pēc tīras enerģijas iespējām.
Vēlme atbalstīt globālos centienus samazināt fosilā kurināmā radītās emisijas un samazināt pašu darbības izmaksas, kā arī mazināt pastāvīgo slodzes samazināšanu, ko rada Eskom izmaksas, ir pamudinājusi Polyoak pievērsties atjaunojamajai enerģijai, kas ļautu uzņēmumam saražot gandrīz 5,4 miljonus kWh gadā.

Radītā tīrā enerģija “katru gadu ietaupītu 5610 tonnas CO2 emisiju, kuru absorbēšanai gadā būtu nepieciešami 231 000 koku,” saka Gibs.

Lai gan jaunās investīcijas atjaunojamajā enerģijā nav pietiekamas, lai atbalstītu Polyoak darbību, uzņēmums tikmēr ir ieguldījis ģeneratoros, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroapgādi slodzes samazināšanas laikā optimālai ražošanas efektivitātei.

Citviet Gibs norāda, ka Dienvidāfrika ir viena no valstīm ar sliktāko atkritumu apsaimniekošanas praksi pasaulē, un pārklājumu ražotājiem būtu nepieciešami inovatīvi iepakojuma risinājumi, lai samazinātu atkārtoti neizmantojamo un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu valstī, kurā līdz pat 35 % mājsaimniecību nav atkritumu savākšanas veida. Liela daļa radīto atkritumu tiek nelegāli izgāzta un apglabāta atkritumu savākšanas vietās, kas bieži vien paplašina neformālas apmetnes, norāda Gibs.

Atkārtoti lietojams iepakojums
Lielākais atkritumu apsaimniekošanas izaicinājums rodas plastmasas un pārklājumu iepakojuma uzņēmumiem, un piegādātājiem ir iespēja samazināt slodzi uz vidi, izmantojot ilgstoši lietojamu iepakojumu, ko vajadzības gadījumā var viegli pārstrādāt.

2023. gadā Dienvidāfrikas Mežsaimniecības un zivsaimniecības un vides departaments izstrādāja valsts iepakojuma vadlīnijas, kas aptver četras iepakojuma materiālu plūsmu kategorijas: metālus, stiklu, papīru un plastmasu.

Departaments norādīja, ka vadlīniju mērķis ir palīdzēt "samazināt iepakojuma apjomu, kas nonāk poligonos, uzlabojot produktu dizainu, paaugstinot ražošanas prakses kvalitāti un veicinot atkritumu rašanās novēršanu".

“Viens no šo iepakojuma vadlīniju galvenajiem mērķiem ir palīdzēt visu veidu iepakojuma dizaineriem labāk izprast savu dizaina lēmumu ietekmi uz vidi, tādējādi veicinot labu vides praksi, neierobežojot izvēles iespējas,” sacīja bijusī DFFE ministre Krīsija Barbara, kura kopš tā laika ir pārcelta uz transporta departamentu.

Gibs stāsta, ka Polyoak vadība ir virzījusi uz priekšu papīra iepakojuma izstrādi, koncentrējoties uz “kartona atkārtotu izmantošanu koku glābšanai”. Drošības apsvērumu dēļ Polyoak kartona kastes ir izgatavotas no pārtikas kvalitātes kartona.

“Vidēji ir nepieciešami 17 koki, lai saražotu vienu tonnu oglekļa kartona,” saka Gibs.
“Mūsu kartona kastu atgriešanas shēma nodrošina katras kastes atkārtotu izmantošanu vidēji piecas reizes,” viņš piebilst, minot 2021. gada atskaites punktu – 1600 tonnu jaunu kartona kastu iegādi, to atkārtotu izmantošanu un tādējādi glābjot 6400 kokus.”

Gibs lēš, ka vairāk nekā gada laikā, atkārtoti izmantojot kartona kastes, tiek glābti 108 800 koku, kas atbilst vienam miljonam koku 10 gadu laikā.

DFFE lēš, ka pēdējo 10 gadu laikā valstī pārstrādei ir atgūti vairāk nekā 12 miljoni tonnu papīra un papīra iepakojuma, un valdība norāda, ka 2018. gadā tika savākti vairāk nekā 71% no pārstrādājamā papīra un iepakojuma, kas sasniedza 1285 miljonus tonnu.

Taču lielākais izaicinājums, ar ko saskaras Dienvidāfrika, tāpat kā daudzās Āfrikas valstīs, ir pieaugošā neregulētā plastmasas, īpaši plastmasas granulu vai barjeru, apglabāšana.

“Plastmasas rūpniecībai ir jānovērš plastmasas granulu, pārslu vai pulveru noplūde vidē no ražošanas un izplatīšanas iekārtām,” sacīja Gibs.

Pašlaik Polyoak rīko kampaņu ar nosaukumu “ķer granulas”, kuras mērķis ir novērst plastmasas granulu nonākšanu Dienvidāfrikas lietus ūdens kanalizācijā.

“Diemžēl plastmasas granulas daudzas zivis un putni kļūdaini uzskata par gardu maltīti pēc tam, kad tās izslīd caur lietus ūdens notekām, kur tās nonāk mūsu upēs, lejup pa straumi okeānā un galu galā izskalojas mūsu pludmalēs.”

Plastmasas granulas ir iegūtas no mikroplastmasas, kas iegūta no riepu putekļiem, un mikrošķiedras, kas rodas, mazgājot un žāvējot neilona un poliestera apģērbu veļas žāvētājā.

Vismaz 87% mikroplastmasas ir tikusi tirgota ar ceļa marķējumiem (7%), mikrošķiedrām (35%), pilsētas putekļiem (24%), riepām (28%) un ceļa šķēršļiem (0,3%).

Situācija, visticamāk, saglabāsies, jo DFFE apgalvo, ka Dienvidāfrikā nav “liela mēroga pēclietošanas atkritumu apsaimniekošanas programmu bioloģiski noārdāmu un kompostējamu iepakojumu atdalīšanai un pārstrādei”.

“Tā rezultātā šiem materiāliem nav nekādas iekšējas vērtības ne formāliem, ne neformāliem atkritumu savācējiem, tāpēc produkti, visticamāk, paliks vidē vai labākajā gadījumā nonāks poligonā,” sacīja DFFE.

Tas notiek, neskatoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 29. un 41. panta un 2008. gada Standartu likuma 27. panta (1) un {2) daļas pastāvēšanu, kas aizliedz nepatiesus, maldinošus vai maldinošus apgalvojumus par produktu sastāvdaļām vai veiktspējas īpašībām, kā arī uzņēmumiem aizliedz nepatiesus apgalvojumus vai darbību veidā, kas, visticamāk, “radīs iespaidu, ka produkti atbilst Dienvidāfrikas nacionālajam standartam vai citām SABS publikācijām”.

Īstermiņā un vidējā termiņā DFFE mudina uzņēmumus samazināt produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā, “tā kā klimata pārmaiņas un ilgtspējība ir sabiedrības lielākie izaicinājumi mūsdienās, tas ir ārkārtīgi svarīgi.”