Tagad eksperti aicina pievērst lielāku uzmanību enerģijas patēriņam un pirmspatēriņa praksei, kad runa ir par iepakojumu, lai samazinātu vienreizējās lietošanas atkritumus.
Siltumnīcefekta gāzes (SEG), ko rada augsts fosilā kurināmā daudzums un slikta atkritumu apsaimniekošanas prakse, ir divas no galvenajām problēmām, ar kurām saskaras Āfrikas pārklājumu rūpniecība, un līdz ar to ir steidzami jāizstrādā ilgtspējīgi risinājumi, kas ne tikai nodrošina nozares ilgtspējību, bet arī ražotājiem un dalībniekiem visā pasaulē. vērtību ķēde ar minimāliem uzņēmējdarbības izdevumiem un lieliem ienākumiem.
Eksperti tagad aicina pievērst lielāku uzmanību enerģijas patēriņam un pirmspatēriņa praksei attiecībā uz iepakojumu, lai samazinātu vienreizlietojamo atkritumu daudzumu, ja reģions vēlas līdz 2050. gadam efektīvi veicināt neto nulli un paplašināt pārklājumu nozares vērtību ķēdes cirkulāciju.
Dienvidāfrika
Dienvidāfrikā pārklāšanas rūpnīcu darbību lielā atkarība no fosilajiem enerģijas avotiem un labi reglamentētu un izpildāmu atkritumu apglabāšanas procedūru trūkums ir piespiedusi dažus valsts pārklājuma uzņēmumus izvēlēties investīcijas tīros energoapgādes un iepakošanas risinājumos. ko var atkārtoti izmantot un pārstrādāt gan ražotāji, gan to patērētāji.
Piemēram, Keiptaunā bāzētais uzņēmums Polyoak Packaging, kas specializējas videi draudzīga stingra plastmasas iepakojuma projektēšanā un ražošanā pārtikas, dzērienu un rūpnieciskiem lietojumiem, norāda, ka klimata pārmaiņas un plastmasas piesārņojums ir daļēji saistīti ar ražošanas nozari, tostarp pārklājumu rūpniecība, ir divas no pasaules “ļaunajām problēmām”, taču tām ir pieejami risinājumi inovatīviem pārklājumu tirgus dalībniekiem.
Uzņēmuma pārdošanas vadītājs Kons Gibs 2024. gada jūnijā Johannesburgā sacīja, ka enerģētikas sektors rada vairāk nekā 75% no siltumnīcefekta gāzu emisijām, izmantojot globālo enerģiju, kas iegūta no fosilā kurināmā. Dienvidāfrikā fosilais kurināmais veido līdz pat 91% no valsts kopējās enerģijas, salīdzinot ar 80% visā pasaulē, un valsts elektroenerģijas apgādē dominē ogles.
"Dienvidāfrika ir 13. lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja pasaulē ar oglekļa ietilpīgāko enerģētikas sektoru G20 valstīs," viņš saka.
Eskom, Dienvidāfrikas elektroenerģijas uzņēmums, "ir pasaulē lielākais SEG ražotājs, jo tas izdala vairāk sēra dioksīda nekā ASV un Ķīna kopā," atzīmē Gibs.
Augstās sēra dioksīda emisijas ietekmē Dienvidāfrikas ražošanas procesu un sistēmas, izraisot nepieciešamību pēc tīras enerģijas iespējām.
Vēlme atbalstīt globālos centienus samazināt fosilā kurināmā radītās emisijas un samazināt savas darbības izmaksas, kā arī mazināt pastāvīgo slodzes samazināšanos, ko rada Eskom izmaksas, ir mudinājusi Polyoak izmantot atjaunojamo enerģiju, kas ļaus uzņēmumam ik gadu saražot gandrīz 5,4 miljonus kWh. .
Saražotā tīrā enerģija "ik gadu ietaupītu 5610 tonnas CO2 emisiju, kuru absorbēšanai būtu nepieciešami 231 000 koku gadā," saka Gibs.
Lai gan jaunās atjaunojamās enerģijas investīcijas nav pietiekamas, lai atbalstītu Polyoak darbību, uzņēmums pa šo laiku ir ieguldījis līdzekļus ģeneratoros, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi slodzes samazināšanas laikā, lai nodrošinātu optimālu ražošanas efektivitāti.
Citur Gibs saka, ka Dienvidāfrika ir viena no valstīm ar sliktāko atkritumu apsaimniekošanas praksi pasaulē, un tai būtu nepieciešami pārklājumu ražotāji, lai samazinātu vienreiz lietojamo un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu valstī, kurā līdz 35%. mājsaimniecību nav atkritumu savākšanas veida. Saskaņā ar Gibb teikto, liela daļa radīto atkritumu tiek nelegāli izgāzti un apglabāti reiveros, kas bieži vien paplašina neoficiālas apmetnes.
Atkārtoti lietojams iepakojums
Lielākās atkritumu apsaimniekošanas problēmas rada plastmasas un pārklājumu iepakošanas uzņēmumi, un piegādātājiem ir iespēja samazināt slogu uz vidi, izmantojot ilgstošu atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko vajadzības gadījumā var viegli pārstrādāt.
2023. gadā Dienvidāfrikas Mežsaimniecības un zivsaimniecības un vides departaments izstrādāja valsts iepakojuma vadlīnijas, kas aptver četras iepakojuma materiālu plūsmu kategorijas – metālu, stikla, papīra un plastmasas.
Departaments norādīja, ka vadlīnijas ir palīdzēt "samazināt iepakojuma apjomu, kas nonāk poligonos, uzlabojot produktu dizainu, paaugstinot ražošanas prakses kvalitāti un veicinot atkritumu rašanās novēršanu."
"Viens no galvenajiem šīs iepakošanas vadlīniju mērķiem ir palīdzēt dizaineriem visos iepakojuma veidos labāk izprast viņu dizaina lēmumu ietekmi uz vidi, tādējādi veicinot labu vides praksi, neierobežojot izvēli," sacīja bijusī DFFE ministre Krīsija Barbara, kopš tā laika ir pārcelts uz transporta nodaļu.
Uzņēmumā Polyoak, Gibb saka, uzņēmuma vadība ir virzījusi uz priekšu ar papīra iepakojumu, kas koncentrējas uz "kartonu atkārtotu izmantošanu koku glābšanai". Drošības apsvērumu dēļ Polyoak kartona kastes ir izgatavotas no pārtikas kvalitātes kartona.
"Vidēji ir nepieciešami 17 koki, lai saražotu vienu tonnu oglekļa plātnes," saka Gibs.
"Mūsu kartona kārbu atgriešanas shēma atvieglo katras kartona kastes atkārtotu izmantošanu vidēji piecas reizes," viņš piebilst, minot 2021. gada pavērsienu, proti, 1600 tonnu jaunu kartona kārbu iegādes, tās atkārtoti izmantojot, tādējādi ietaupot 6400 kokus.
Gibbs lēš, ka vairāk nekā gada laikā kartona kastu atkārtota izmantošana ietaupa 108 800 koku, kas atbilst vienam miljonam koku 10 gados.
DFFE lēš, ka vairāk nekā 12 miljoni tonnu papīra un papīra iepakojuma ir reģenerēti otrreizējai pārstrādei valstī pēdējo 10 gadu laikā, un valdība apgalvo, ka 2018. gadā tika savākts vairāk nekā 71% reģenerējamā papīra un iepakojuma, kas veido 1285 miljonus tonnu.
Taču lielākais izaicinājums, ar ko saskaras Dienvidāfrika, tāpat kā daudzās Āfrikas valstīs, ir pieaugošā neregulētā plastmasas iznīcināšana, jo īpaši plastmasas granulas vai sīpoli.
"Plastmasas rūpniecībai ir jānovērš plastmasas granulu, pārslu vai pulveru noplūde vidē no ražošanas un izplatīšanas iekārtām," sacīja Gibs.
Pašlaik uzņēmums Polyoak rīko kampaņu, kuras nosaukums ir "noķeriet granulu piedziņu", kuras mērķis ir novērst plastmasas granulas, pirms tās nonāk Dienvidāfrikas lietus ūdens kanalizācijā.
"Diemžēl plastmasas granulas tiek maldinātas par garšīgām maltītēm daudzām zivīm un putniem pēc izslīdēšanas caur lietus ūdens kanalizāciju, kur tās nonāk mūsu upēs, virzoties lejup pa straumi okeānā un galu galā izskalojot mūsu pludmalēs."
Plastmasas granulu izcelsme ir mikroplastmasa, kas iegūta no riepu putekļiem un mikrošķiedras, kas iegūta no neilona un poliestera apģērba mazgāšanas un žāvēšanas veļas mašīnā.
Vismaz 87% no mikroplastmasas ir tirgojuši ceļa marķējumus (7%), mikrošķiedras (35%), pilsētas putekļus (24%), riepas (28%) un ķieģeļus (0,3%).
Situācija, visticamāk, turpināsies, jo DFFE saka, ka Dienvidāfrikai "nav liela mēroga pēcpatēriņa atkritumu apsaimniekošanas programmu bioloģiski noārdāmā un kompostējamā iepakojuma atdalīšanai un apstrādei.
"Tā rezultātā šiem materiāliem nav būtiskas vērtības oficiālajiem vai neoficiālajiem atkritumu savācējiem, tāpēc produkti, visticamāk, paliks vidē vai labākajā gadījumā nonāks poligonā," sacīja DFFE.
Tas notiek, neskatoties uz to, ka pastāv Patērētāju aizsardzības likuma 29. un 41. sadaļa un 2008. gada Standartu likuma 27. (1) un {2. sadaļa, kas aizliedz nepatiesus, maldinošus vai maldinošus apgalvojumus par produkta sastāvdaļām vai veiktspējas īpašībām, kā arī uzņēmumiem nepatiesi apgalvot vai darboties veidā, kas var "radīt iespaidu, ka produkti atbilst Dienvidāfrikas nacionālajam standartam vai citām SABS publikācijām".
Īstermiņā un vidējā termiņā DFFE mudina uzņēmumus samazināt produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā, "jo klimata pārmaiņas un ilgtspējība ir mūsdienu sabiedrības lielākās problēmas, tāpēc tas ir ļoti svarīgi."
Publicēšanas laiks: 22. augusts 2024
